Vecās fantastikas grāmatu sērijas

Latvijā padomju gados izdotās zinātniskās fantastikas grāmatu sērijas (nejaukt ar tagad tik populārajām grāmatu sērijām – viena autora vairākas grāmatas ar vienotu sižetu un varoņiem) man zināmā mērā ir jaunatklājums. Laikā, kad tās vēl nebija galīgi novecojušas un atstumtas bibliotēku tālākajos plauktos, lasīju bērnu literatūru, vēsturiskos un piedzīvojumu romānus, bet zinātniskā fantastika bija kaut kas mistisks priekš puikām.

Šo sēriju grāmatas var atpazīt pēc sērijas emblēmas uz grāmatas vāka. Skaidri atceros vien divas emblēmas – “Apvāršņa” (kultūrvēsturisku un populārzinātnisku darbu sērija) A burtu aplī un “Piedzīvojumi. Fantastika. Ceļojumi” nosaukumu ovālā ietvarā. Ekselenta ideja kā atpazīt grāmatu, jo visu garo sērijas sarakstu taču prātā paturēt nevar. Tieši tādā veidā es bibliotēkā uzdūros divām japāņu zinātniskās fantastikas rakstnieka grāmatām un sāku meklēt, kas tad vēl ietilpst sērijā “Fantastikas pasaulē”, kuru rotā kvadrāts ar noapaļotiem stūriem un stilizētu FP viducī.

Laikā no 1950. gadu beigām līdz 2000. gadam tika izdotas trīs ar zinātnisko fantastiku saistītas sērijas:

• Piedzīvojumi un zinātniskā fantastika 1958. – 1966. gads, 35 grāmatas. Diezgan daudz padomju rakstnieku darbu.
• Piedzīvojumi. Fantastika. Ceļojumi 1966. – 1999. gads, 89 grāmatas. Šī sērija būtībā turpina “Piedzīvojumu un zinātniskās fantastikas sēriju”. Te nu ir liels kiš miš – Arturs Lielais, Žils Verns, Džeims Fenimors Kūpers, Gunārs Cīrulis, Artūrs Konans-Doils un visādi man nepazīstami, bet noteikti tolaik padomju ideoloģijai derīgi rakstnieki.
• Fantastikas pasaulē 1966. – 1998. 1982. gads, 52 49 grāmatas. Šī sērija izskatās visnopietnākā. Ir vairāki Bredberija darbi, Īzaks Azimovs, Artūrs C. Klarks, H.G. Velss, Staņislavs Lems un citi zināmi fantastikas rakstnieki.

Intereses pēc paskaitīju, cik esmu lasījusi no “Piedzīvojumi. Fantastika. Ceļojumi”. Sanāca 13 – “Bāskervilu suns”, “Bagātību sala”, “Brīnumainā Havaja”, “Pēdējais mohikānis”, “Kapteiņa Blada odiseja” un citi darbi ir rosinājuši manu bērnības iztēli. Vispār gaidīju, ka izlasītais cipars būs lielāks, jo šīs sērijas tematika atbilda manām tā laika interesēm. Varbūt iemesls ir pavisam prozaisks – es neatceros visu izlasīto grāmatu nosaukumus. Un zaļās burtnīcas ar izlasīto grāmatu sarakstiem sen nokurinātas…. No “Piedzīvojumi un zinātniskā fantastika” lasītas tikai “Oceola – seminolu virsaitis” un “Zvērkāvis”, jo man bija indiāņu periods.

Kāpēc vispār rakāties vecās grāmatu sērijās? Tāpēc, ka ir interesanti paskatīties, ko izdeva un lasīja ne tik senā pagātnē. Interesanti kāpēc fantāzijas darbi nebija cieņā? Var atklāt nezināmus un citur neizdotus darbus. Daļa no sērijās iekļautajiem darbiem ir sava žanra klasika, tāpēc vismaz daļēji var “ielikt pamatus” savā lasītāja pieredzē. Visbeidzot – vecām grāmatām ir savs īpašs šarms un neatkārtojama smarža, nodzīvota dzīve, raksturs, savs “stāsts”. Nezinu. Nemāku izskaidrot, kāpēc man tā patīk vecas un lietotas grāmatas.

Vai vērts lasīt sērijās iekļautos padomju rakstnieku darbus? Lūk kāds jautājums mani nomoka. Teiksim Gunāra Cīruļa “Biedrs Mauzeris” vai Alekseja K. Tolstoja “Inženiera Garina hiperboloīds” dara mani piesardzīgu. Skaidrs, ka arī no ārzemniekiem netika izdots nekas, kas būtu klajā pretrunā ar sociālisma idejām. Amerikāņu rakstnieks Rokvels Kents “Salaminas” pēcvārdā tiek slavināts kā padomju tautas draugs un sociālisma atbalstītājs. Pati grāmata ir par Grenlandi un domāju, ka nekā daudz no politikas tur nav, varētu lasīt.

Domāju lēnā garā no šīm sērijām šo un to palasīt. Visvairāk mani pašlaik interesē “Fantastikas pasaulē”. Viss sērijā iekļautais Bredberijs jau izlasīts, viens Sakjo Komacu romāns arī (drīz par to uzrakstīšu) un rindā gaida otrs. Tāpat jau sen gribu izlasīt Roberta Merla “Malvilas pili”.

Sastādot sēriju sarakstus, balstījos uz LNB Digitālo katalogu, tomēr neesmu pilnīgi pārliecināta, ka saraksti ir 100% precīzi. Ja jums ir interese, paskatīšos, vai nevaru tos kādā dokumenta formātā ielikt blogā vai uztaisīšu atsevišķu bloga lapu.